Pieņemot lombardos vai juvelieru darbnīcās dažādus nezināmas proves juvelierizstrādājumus vai sakausējumus ir nepieciešams noskaidrot to provi. Lai izvairītos no krāpšanas gadījumiem, kad izstrādājums ir tikai pārklāti ar dārgmetāla slāni, drošs variants ir veikt iezāģējumu vai ievīlējumu izstrādājuma virsmā un tad uz tās uzpilināt proves noteikšanas reaģentu. Taču ne vienmēr drīkst veikt tik destruktīvas darbības. Kā daļējs atrisinājums varētu būt proves noteikšana uz akmens.

Proves noteikšana balstās uz vizuālu reakcijas salīdzināšanu zināma etalona (proves noteikšanas adata) un nosakāmā parauga trinumiem uz proves noteikšanas akmens ar proves noteikšanas reaģentiem. Par etalonu ir vēlams izmantot sakausējumu ar labi zināmu ķīmisko sastāvu kas ir pēc iespējas tuvāks (līdzīgāks) nosakāmā parauga ķīmiskajam sastāvam. Detalizētāk - Veic nosakāmā parauga trinumu - aptuveni 15-20 mm garumā un 2-4 mm platumā. Pēc tam blakus uztrin kādu no etaloniem, kas būtu ar līdzīgu dārgmetāla saturu, ķīmisko sastāvu un krāsu. Tad šķērsām trinumiem vienmērīgi pārvelk pāri (var izmantot stikla spieķīti) proves noteikšanas reģentu. Pēc 5 līdz 10 sekundēm (atkarībā no sakausējuma veida un izmantotā proves noteikšanas reaģenta) ar filtrpapīru nosusina reģentu (jāuzmanās no tā lai neizsmērētu trinumu reakcijas vietas). Tad ļauj akmenim pāris sekundes nožūt. Rezultātā uz trinumu un reaģenta saskares vietām var vērot dažādu krāsu un toņu plankumus. Pēc krāsu intensitātes spriež par to vai paraugā esošais dārgmetāla saturs ir lielāks vai mazāks par etalonā esošo. Tur kur trinumam reakcijas rezultātā veidojas tumšāks pleķis, tam ir zemāka prove.